Nekas tā nerada vēlmi ātrāk iziet no veikala, kā pārdevēja jautājums ´´Kā varu jums palīdzēt´´

neko      Tā starp citu jauku dienu tagad vienēr novēl aŗi Latvaijas Balzāma veikalos:) Nav nevainas ja rīts sākas tā:)

Elemetāra pieklājība ladien/uz redzēšanos ir ok. Tāpat netraucē, ja pārdevēj patiešam spēj palīdzēt norādot kur atrast vajadzīgo lietu. Kas traucē - mēģinajumi pārdot man nevajadzīgas/neinteresējošas lietas. Es zinu ko man vajag jau purms ieiešanas veikalā. Piedāvāt man kaut ko citu - tā ir bezjēdzīga mana un pardēvēja laika kavēšana.

Kurzemniece1972      Kas tad ir galvenais? Manuprāt, tas pats pircējs, uz ko orientēts šis mārketinga stulbums. Nez kāpēc neviens no gudrajiem vadītājiem nav ieklausījies LV patērētājā, kam lielākoties šāda attieksme tiešām uzdzen riebumu. Nu nav un nebūs te Amerika. Latvieša cilvēkam nav un nebūs pieņemama tāda uzbāzība un iesaldētās frāzes un smaidi.

atljaujietman      Uz veikalu eju iepirkties un parasti nav tāda steiga, lai nevarētu sasveicināties vai atbildēt uz pieklājības frāzēm.

Aijo      Man patik. Latvijaa vispar ir diezgan nelaipna zeme.

Paies laiks, cilveeki pieradis un nevienu tas vairs nekaitinas. Elementara pieklajiba, kaa kulturas sastavdalja...

marekst      Manuprāt tas ir tikai normāli, ja pārdevējs pienāk klāt un apjautājās, vai nevajag palīdzēt. Ir reizes, kad tiešām zinu ko man vajag un ka man vajag palīdzību no pārdevēja puses, ir reizes, kad negribu, lai man kāds kaut ko palīdz, tad tā arī pasaku. Labāk, kad pārdevējs painteresējas nekā ka izliekas par beigtu zivi un tu nevari viņu atrast nekādi. Šodien pat vajadzēja pārdevēja konsultācijas 2 preču iegādē, dabūju ko vēlējos un ātrāk, nekā pats būtu pētījis un kasījis aiz auss.
Drogās gan tie uzmācīgie lūpu krāsas u.c. labumu piedāvājumi kaitina :D

janisb      Daudz nepatīkamāk, ja jāvelkas pāri pus/visam veikalam, lai atrastu kādu kuram pajautāt par preci/paprasīt izvilkt preci no vitrīnas, nekā pateikt "paldies, pagaidām nevarat palīdzītēt"...

^esse^      Uz jautājumu kā jums palīdzēt,parasti pietiek ar atbildi :"Varat.Materiāli"

^esse^      Savukārt DEPO stundām jāmeklē pārdevēju,to skaits samazināts līdz nenormālam minimumam un viņi raujas cik var,ja izdodas atrast,tad labprāt palīdz.

Vucis      Maxima ir jautrs veikals. Man pie mājām viens tāds ir: pārdevējām uz muguras raxtīts: es varu palīdzēt /vai kkas tamlīdzīgs/, bet dažreiz nostāvu pie kulinārijas letes minūtes 20. Šo 20 minūšu laikā man nodefilē garām vismaz 5 šādi es-varu-palīdzēt /varu-bet-negribu/ un 0 reakcijas, arī uzrunājot ne.

Tas spēcīgi disonē ar to jauku-dienu vēlējumiem.

Kas attiecas uz pārdevēju uzbāzību, man pie mājām ir 1 apģērbu veikaliņš, kurā izvairos iet iekšā, jo veikala pārdevēja /manuprāt arī īpašniece vai kkas tamlīdzīgs/ ar savu vēlmi palīdzēt ir gluži kā sērga. Man pat stipras aizdomas, ka tādejādi viņa vēlas mani no tās bodes labi ātri dabūt laukā. Reiz esmu mēģinājusi izteikt savas vēlmes, taču man tika biezā slānī nokrauts priekšā kas pilnīgi pretējs.

Drogas un Statoilus tik sāpīgi neuztveru, tie ir salīdzinoši normāli - pārdevēji dara savu darbu un nav pārlieku uzbāzīgi.

av2      super, ka Internetaa neviens neuzbaazzaas :)

zilonis_trauku_bode      take it easy... viņam par to maksā. pareizāk to neteiks paliks bez darba...

nektariine      Es uzskatu, ka vienu un to pašu jautājumu var uzdot dažādi. Var pajautāt īstajā brīdī vai pavisam nelaikā. Ārzemēs, mazo apģērbu veikalu pārdevējas, cik atceros, nav jaunas uz zaļas, bet ir pieredzējušas sievietes. Viņas neuzkrītoši vēro pircēju un jūt,kad piedāvāt palīdzību, tādēļ nekad nav bijusi vēlēšanās mesties laukā no veikala. Turklāt viņas to dara laipni kā īstas saimnieces. Latvijā esmu ievērojusi, ka tieši jaunās, nepieredzējušās meitenes to dara automātiski, bez jebkādas cilvēka izjūtas. Reizēm tas jautājums pilnīgi atgrūž un sabojā noskaņu, meklējot "to, kas iepatiksies", nevis kaut ko konkrētu.

karbonaade      1. Ja vakaros pati neesmu ļoti nogurusi, tad Maximas kasierei uzsmaidu un mēģinu izraisīt viņā īstu smaidu. Parasti ar kādu jociņu vai smieklīgu komentāru. Apmēram nojaušu, kādas negācijas un cik daudz iet pār viņas galvu par to algu, ko viņa saņem. Parasti viņas par šādu pārmaiņu ir priecīgas.
2. Statoil cilvēki vienkārši mani iepriecina - viņi ir dzīvi un īsti, spēj pat asprātīgi atbildēt uz maniem iztecieniem :D Un netraucē tie viņu šokolādīšu piedāvājumi - laižu gar ausīm, zinot, ka tas ir viņu pienākums, nevis vēlme.
3. Paldies tām Monton pārdevējām, kas tika galā ar mani un manu jaunieti. Pusstundas laikā tikām pie uzvalka, krekla, kaklasaites bez liekiem ekscesiem. Pie ta ņēmāmies ar baudu.
4. Jā, tādos smalkākos veikalos man gribētos, lai pārdevēja nevis man uzmācas ar "kā varu palidzēt", bet ir ieraugāmā attālumā, lai varētu viņai palūgt palīdzību. Un lai viņa kritiski novērtētu, vai man piestāv, nevis par katru cenu gribētu notirgot. Tā ir diezgan liela garantija, ka tajā veikalā iegriezīšos vēlreiz.

Bet par to uzspēlēto laipnību - ir daudz lielāk problēmu dzīvē, ko risināt, galvenais ir neņemt personīgi :)

EIZHENIJA_FINKA      Vajag aizbraukt uz Turciju, lai saprastu, ka pārdošana var likties kā agresija pret indivīdu...:)
Visas nelaimes rodas no salīdzināšanas....:)

Lucy      PSRS laikā pati 9gadus nostrādāju tidzniecībā,forši laiki,labas atmiņas un mūs tehnikumā arī tā mācija,kā sagaidīt,piedavāt pircējam,jo mūsu alga bija atkarīga no padarītā,nebija plāna,nebija piemaksas.Un apstrādāšanu man ir ķēriens un tirgoties nosists cenas tas man laikam šūpuli ieliksts,kā jau poļu,vācu asinis:))
Drogās mani vairāk kaitina,ka man pie kases piedavā mēslus,a citādi tas ir viņu darbs,laipni pasaku,paldies nevajag.Strarcitu Latvijas laikā pat uz ielas stāvēja saucēji ,lai tik preci pirktu ,neredzu neko sliktu un + vajadzēja vēl zināt svešvalodu.Nu laipni pasaki,nevajag jūsu pakalpojumu,vai arī savā žargonā pasūti,kur problēma!!

jodo      Man patīk parunāt ar cilvēkiem. Ļoti bieži pārdevēji mūk no manis nevis es no viņiem :D
Pārsvarā gan jautri pačalojam un pārdevējam uzlabojas garīgais. Esmu arī 24. decembrī Rimčikā kasieri Ievu pažēlojis, ka nabadzītei vārda dienā un Ziemassvētkos ir jāšancē. Cilvēks uzreiz kļuva priecīgāks, kad kāds pamana arī viņu. Noteikti nākamajiem pircējiem tas "labdien" tiek teikts ar lielāku prieku.
Un uzrāvies esmu arī uz totālu bezhumora sajūtas radījumiem, kuri tikai tupi blenž virsū un atkārt "kā varu palīdzēt?" - "nekā, ja nu vienīgi uzrakstot atlūgumu".

Statoilā Rīgā, Duntes iela 15 ir baigi foršā pārdevēja. Vienmēr sakarīgas un jautras sarunas. Arī uz Brīvībenes vienā Tabakas namā ir jautra pārdevēja, ar kuru paņirgt par visu.
Bet vispār jau... mazas tās algas. Vienīgais, kas paliek ir samierināties un pasmieties par to kopā ar pircēju. Tā vismaz dzīvot vieglāk. ;)

crossing      mani nekas nekaitina :)) īpaši mani nekaitina pieklājības frāzes.
labu dakteri ieteikt nevaru, jo nav tāda problēma saprotama, pazīstama.

Varaviiksne_X      forši, ka neesmu vienīgā, kam reizēm rodas diskomforts...:)...ir vietas, kur lieliski zina, kad uzrunāt pircēju - Stockmann ir izcils tādā ziņā. Arī Gastronome viesnīcā Latvija. Savukaŗt jaunās meitenes, kas ar trulu skatienu kaut ko saka...rada tikai neērtības sajūtu.. par to, ka var tik slikti darīt savu darbu. man par viņām ir neērti, un zema alga nav attaisnojums. Es arī skolā gāju ģerevņā, pie tam Krievijā..:)

brexe      Man pašai bij Maximā debīls krekls ar uzrakstu..:Jautājiet,es varu jums palīdzēt:D :D::D:D:D

Viņām nevis tā gribās jums to jautāt,viņām vnk liek to darīt priekšniecība?Es esmu admins,man ar jājautā vāciski vī lange bļajbz Du?:D Man besīj,bet man tas jādara:D:D:D 2013-06-21

vikija29      neatceros kas komentēja, bet elementāra pieklājība ir nevis ieiet paceltu degunu, un gaidīt,ka sasveicināsies pārdevēja(tas tām,kas elementāro nesaprot) 2013-06-23

leduszieds7 Ta aizguvuši no Štatiem...vēl tik lai iemāca tām pārdevējām atņirgt zobus , tjipa smaidā...tad būs pilns komplekts!
Es, piemēram, ja man pārāk uzmācas,... nākamās atbildes